Прочитать инструкцию

Исполнение желания

Техники исполнения желания

Фото для визуализации

Аудио медитации

Видео материалы

Книги и статьи

Аудио книги

Достижение финансового благополучия

Техники достижения финансового благополучия

Фото для визуализации

Книги и статьи

Аудио книги

Достижение цели

Техники достижения цели

Фото для визуализации цели

Книги и статьи

Эмоциональное равновесие и здоровье

Техники достижения радости и счастья

Оранжевая терапия

Музыка для релаксации

Минутка расслабления

Тесты

Видео материалы

Книги об эмоциональном здоровье

Мандалы

Дельфинотерапия (фото)

Дельфинотерапия (видео)

Анималотерапия (фото)

Семья

Супружеская отношения

Детские проблемы

Подрастковые проблемы

Шизофрения. Информация для родственников

Кризисы и семья

Успех, карьера, профессия

Советы и методы для успешного поиска работы и подготовки к интервью

Профессиональное сгорание

Видео материалы

- Время, Time. Секрет успеха. Secret.

- Стратегия выбора профессии

- Всё познаётся в сравнении

- Последняя лекция Ренди Пауша

Книги и статьи

Аудио книги

Школа управления судьбой

Самопознание

Коучинг

О Жизни...











 



Kā "pareizi" strīdēties vai kas ir mediĀcija?




Summējot darba pieredzi ar konfliktējošajām pusēm mūsu pilsētā, ir skumji atzīmēt, ka strīdēties pie mums patīk, un dara to ar lielu gandarījumu, neatkarīgi no izglītības, dzimuma, materiālās labklājības un statusa. Patiesa paruna par mums :”mūsu iecienītākais nacionālais ēdiens – mūsu tuvējais”. Tiek novērotas tikšanās ar konfliktējošām pusēm, atrodoties dažu mediāciju robežās vai arī saistībā ar strīdu atrisināšanu par komunikācijas noteikumiem ar bērnu, pēc vecāku šķiršanās. Līdzīgas tikšanās bieži notiek vētraini, jo katrs strīda dalībnieks uzskatu savu oponentu par idiotu un nelieti. Jau pirmajā  seansā oponenti mēģina apvainot viens otru un draudēt viens otram. Vienreiz ieradās bijušie laulātie, kuri dalīja tiesības par bērna  aizbildniecību, kā arī materiālos resursus. Līdz tam laikam, viņi paspēja viens otru iemest dubļos ar preses starpniecību, aiz viņu pleciem bija vairākas atceltas tiesas vienam pret otru. Viņi kontaktējās viens ar otru caur advokātiem vai starpniekiem. No mediācijas tāpat kā ārpustiesas konflikta risināšana,atsakoties, motivējot to , ka nevar pieļaut, ka mediācijas procesā, kāda no pusēm kaut ko sasniegtu. Nostrādāja princips : „Ja partneris saņems to pašu ko es, tad labāk palikšu bez acs, lai arī pretinieks paliktu bez acs. „ Joprojām viņi turpina tērēt naudu, laiku un veselību uz konflikta ekalāciju, dzenoties pēc atriebības, tā vietā lai konstruktīvi risinātu konfliktu mediācijas procesā, tērēt savus resursus  citām dzīves problēmām.

Bieži mediāciju jauc ar meditāciju nesaprotot procesa jēgu. Ar nožēlu jāsaka, ka varbūt tieši tāpēc mūsu otrajā lielākajā pilsētā, mediāciju izmanto ļoti reti, atšķirībā no citām pilsētām. Tādēļ pacentīsimies noskaidrot mediācijas būtību.

Tāpat kā citas tehnoloģijas, mediācija Latvijā ienāca no Rietumiem. Tās būtība ir tajā , ka divas konfliktējošas puses, ar profesionāla starpnieka palīdzību( tā paša mediatora), nonāk pie vienošanās,  nenonākot līdz tiesas procesam. Pie tam, atšķirībā no tiesas, mediators abām pusēm neko nediktē un nenorāda. Galvenais mediācijas uzdevums nav tajā, lai atrastu kurš ir vainīgs konfliktā, bet tajā lai abas puses būtu vienisprātis , kurā abu pušu intereses tiks ņemtas vērā. Mediācija- tas ir WIN-WIN process (uzvarētājs-uzvarētājs). Mediators, izmantojot standartizētu mediācijas novadīšanas  procedūru, noved pie tā , lai abas puses noslēgtu abpusēju vienošanos,  bet nekādā gadījumā neizdarītu savus spriedumus par strīdu, nevērtē pašus  konflikta dalībniekus, nepieņem nekādus lēmumus , neizdara spiedienu uz konfliktā iesaistītajiem un nemanipulē.                  Mediators dara visu iespējamo, lai pozīcija un aiz tās stāvošās emocijas, intereses un vajadzības abām pusēm sākumā būtu  „izliktas uz mediācijas galda”, pēc tam būtu uzklausītas un skaidras visiem, būtu atlasīti argumenti, un galu galā izstrādāts kopējs lēmums- tas ir brīvprātīgs process, kur abas puses ir atbildīgas par konflikta risināšanas rezultātu.  Mediators ir tikai starpnieks, kurš organizē procesu un palīdz abām pusēm iesaistīties dialogā.

Uz doto brīdi ,to  kas vēlas atrisināt savu problēmu, ar mediatora palīdzību nav nemaz tik daudz – valstī apmēram 10 %, Latgalē apmēram – 2%, un mediācijas tirgus tikai veidojas. Mūsu valsts mediatoriem gadās izjust skandālus, kad puses nav spējīgas vienoties pat tiesā. Kau arī visā pasaulē, mediāciju izmanto kā alternatīvu tiesas procesam, kad ir vēlme ietaupīt laiku, attiecības, naudu un veselību.

Eiropas valstīs un ASV mediāciju praktizē jau no 60.gadiem. Mediāciju praktizē arī Āzijā. Piemēram, ja salīdzina  šo procesu, tad Anglijā vairāk nekā puse strīdu, tiek izskatīti tiesas procesā, bet Ķīnā – 70%. Lieta ir tajā, ka šajās valstīs, tiesas pašas piedāvā vispirms iziet mediācijas procedūru. Ja viena no pusēm atsakās no mediatora, tad viņas uzvaras gadījumā, vienalga tai vajag apmaksāt  otras puses tiesas izdevumus. Tas ir, šajās valstīs  pastāv ar likumdošanu noteikts stimulēt strīdu risināšanu ar mediatora palīdzību.

ASV mediācija ir ļoti populāra, jo tur ir ļoti augsti tiesu izdevumi, tādēļ visi saprot: kādēļ maksāt lielas summas juristiem ,  lai tie tiesā pārstāvētu Jūsu intereses, kuri nav ieinteresēti, lai atrisinātu konfliktu un velk laiku, labāk apsēsties pie pārrunu galda un parakstīt vienošanos starpniecības procesā. Tādēļ atradās cilvēki, kuri sāka veicināt ideju par pirmstiesas starpniecību. Kopumā tie bija juristi, kuri ir jau aizgājuši pensijā, kuriem mediācija ļauj piedalīties  sabiedriskajā dzīvē. Tā rezultātā uz doto brīdi, pie amerikāņu mediatoriem cilvēki vēršas , lai risinātu jebkādus strīdus : finansiālus, ekoloģiskos, pat šķiršanos.

Atgriežoties pie mūsu situācijas, ir vērts atzīmēt, ka vētrainas emocijas seansos var nosaukt par mūsu latviešu specifiku. Bet ne tāpēc, ka mūsu tauta ir mežonīga. Vienkārši Rietumos pastāv prakse, kad līgumā par sadarbību ir atruna :  „strīda gadījumā tiks  piesaukts mediators”. Rezultātā šo procedūru, visi iziet tajā stadijā, kad ir radies strīds, un kad konfliktu var likvidēt pašā saknē.

Latvijā pie mediatora vēršas tikai tad, kad konflikts atrodas smagā stadijā : puses ir ierosinājušas vairākas lietas tiesā viena pret otru, un ieguldījušas lielu naudu, lai atrisinātu strīdu, un iesaistījušas vairākus advokātus. Rezultātā viņas nonāk situācijā, kad atkāpties nevar, jo savādāk to uzskatītu par zaudējumu, atkāpties nevar, jo oponents nesēdēja rokas klēpī salicis. Un sākas „velc-grūd”. Mediatoram faktiski nākas ārstēt hronisku slimību.

Iespējams galvenais brīdis , kas ierobežo plaši izplatītos mediācijas institūtus uz cilvēciska pamata Latvijā ir uzticības neesamība. Pārāk maza valsts. Tiesas procesu nosacījumos pat „nevainīgs” strīds, par kārtību komunikācija ar bērnu , bāriņtiesā nogurdina konflikta dalībniekus pēc pilnas programmas. Viņiem ir ļoti smagi , jo karš iet uz naudas maku iztukšošanu un nervu bojāšanu. Nervi kā likums padodas pirmie. Cilvēks kļūst neadekvāts, viņš raustās  pat no savas ēnas, tādēļ ka īsti nezina, ko baidās. Nezina kam var ticēt. Daži juristi ir izsaukti aizstāvēt sava klienta intereses, bet viņi ir vairāk ieinteresēti vēl lielākai konflikta ekspluatācijai un pavisam nav orientēti uz konstruktīvu jautājumu risināšanu, un orientē klientu uz uzvaru par jebkādu cenu. Maz kas interesē, kas tajā pusē atrodas, vai tas ir  bijušais vīrs ar bērnu, vai biznesa partneris, ar kuru kādreiz bija labas attiecības.

Tādos gadījumos mediatoram jābūt ne tikai prasmēm vadīt  mediācijas procesu, bet arī ir jābūt psiholoģiskās konsultācijas prasmēm. Tā kā ir daudz strīdu, kuri nav virzīti uz kompromisa atrašanu, bet gan virzītu, lai sodītu otru pusi, iznīcinātu to. Dažreiz tas nodara kaitējumu  sev .

Mediācija taču palīdz apspriest, pārstrādāt sarežģītu konflikta situāciju. Mediācijas procesā ir vieta dažādiem viedokļiem, bieži nesaderīgiem skatījumiem uz notikumiem. Un ir iespēja atrast izeju no sarežģītas situācijas. Par veiksmīgas mediācijas rezultātu kļūst sasniegtā vienošanās, kuras apmierina abu interešu vajadzības.

Bieži vien konflikta situācijās tiek ierobežota  spēja iesaistīties dialogā un radīt konstruktīvu mijiedarbību. Mediācijā mediators organizē procesu tādā veidā,  lai katrs dalībnieks tiktu sadzirdēts, lai viņa intereses tiktu uztvertas nopietni. Tikai tādā veidā var pārvarēt konflikta emocijas. Skaļi tiek apspriests ne tikai tas , kas skar lietu, bet tiek apspriestas vērtības un intereses. Veiksmīgas mediācijas rezultātā, atrisinātais konflikts netraucē komunikācijā vienam ar otru. Tas nenozīmē obligāti harmoniju un piedošanu, bet sapratni, skaidrību un spēju kontrolēt iespējamās paliekošās pretrunas un darboties pamatojoties uz prātu nevis emocijām.

Mediācija palīdz sasniegt vienošanos, izrādot cieņu visām pusēm, palīdz atrast praktisku risinājumu, ar kuru ir apmierināti visi dalībnieki, palīdz izvairīties no ilgstošiem tiesas procesiem un lieliem naudas izdevumiem.

Tiem, kuri šķiršanās procesa laikā nevar apspriest ar viņu svarīgas lietas – vai tā būtu īpašuma sadale, abpusēji pienākumi, komunikācija ar bērniem, var teikt : tādēļ arī pastāv mediators, lai palīdzētu atrisināt konfliktējošas lietas, ieviest tajās skaidrību. Mediators izveido sarunas struktūru, vada to, dodot iespēju izteikties katram pēc kārtas. Seko tam , lai nepieļautu aizvainojumus, nepiederošās tēmas un komentārus. Pat, ja spēja sarunāties pavisam pazuda, vienalga var notikt apspriešana, pat tādā situācijā, pateicoties mediatora starpniecībai. Varbūt tā ka kontakts ir sabojāts, parādījās atsvešinātība, izmainījās attiecības, vai mēģinot apspriest un  atrisināt problēmu, konflikts tikai saasinās, kļūst sarežģīts un ir vēlme izbeigt jebkāda veida komunikāciju. Lūk, tādos gadījumos ir nepieciešama profesionāļa palīdzība, kurš uzstāsies „tulka” un starpnieka  lomā. Lai novadītu mediāciju nepieciešams, lai visi konflikta dalībnieki būtu motivēti un ieinteresēti konflikta atrisināšanā un labprātīgi piedalītos mediācijā. Pats galvenais – mediācija ir process , kurā piedalās tikai paši konflikta dalībnieki, bez advokātiem un pārstāvjiem.

Tādā veidā mediācija palīdz bijušajiem laulātajiem vai  biznesa partneriem pilnvērtīgi atrisināt konfliktu un vienoties, kas apmierinās abu pušu vajadzības, un saglabās konstruktīvas attiecības. Rīgā bāriņtiesās strādā mediatori, kas palīdz laulātajiem, kuri šķiras, vienoties par bērna aprūpes tiesībām. Mūsu pilsētā mediatora pakalpojumus var saņemt valsts probācijas dienestā vai Psiholoģiskajā palīdzības centrā „Valentia”.

Ja raksta tēma Jums vai Jūsu tuviniekiem  liekas aktuāla, vērsieties pēc palīdzības Latgales Psiholoģiskās Palīdzības Centrā „Valentia”, pie ģimenes psihoterapeita, mediatora Tatjanas Vidavskas Rusnakas, tel. 29165338 .

Прочитано: 529





Поделится ->







lv LV rus RUS

УСЛУГИ


img

 



 

Новости Даугавпилса Grani.lv