Прочитать инструкцию

Исполнение желания

Техники исполнения желания

Фото для визуализации

Аудио медитации

Видео материалы

Книги и статьи

Аудио книги

Достижение финансового благополучия

Техники достижения финансового благополучия

Фото для визуализации

Книги и статьи

Аудио книги

Достижение цели

Техники достижения цели

Фото для визуализации цели

Книги и статьи

Эмоциональное равновесие и здоровье

Техники достижения радости и счастья

Оранжевая терапия

Музыка для релаксации

Минутка расслабления

Тесты

Видео материалы

Книги об эмоциональном здоровье

Мандалы

Дельфинотерапия (фото)

Дельфинотерапия (видео)

Анималотерапия (фото)

Семья

Супружеская отношения

Детские проблемы

Подрастковые проблемы

Шизофрения. Информация для родственников

Кризисы и семья

Успех, карьера, профессия

Советы и методы для успешного поиска работы и подготовки к интервью

Профессиональное сгорание

Видео материалы

Книги и статьи

Аудио книги

Школа управления судьбой

Самопознание

Коучинг

О Жизни...











 



Par legālo un nelegālo NAIDU




Tagad Lieldienu gavēnī, kad gavēni ievēro visas konfesijas, ir pienācis laiks parunāt par gavēņa nozīmi un par negatīvajām emocijām, ko gavēnis mums mudina sev aizliegt. Viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Tādēļ ir iedvesma parunāt tieši par  tās Majestāti- Naidu Legālo un Nelegālo.

Kam ir gadījies iet izsūdzēt grēkus un kam ir „paveicies ”ar mācītāju, tad tam ir bijusi iespēja saņemt nenovērtējamu pieredzi  un sapratni par to, kādu atbrīvošanos no negācijas (dusmām, naida, aizkaitināmības) var dod grēksūdze. Pareizi mācītāji saka – pats lielākais grēks nav tas, ka apēdīsiet gaļas gabalu gavēņa laikā, bet svarīgāk -  „neēst cita”(cik grūti to ir izdarīt, it īpaši ka mūsu Latvijas necionālie ēdieni ir tieši tuvējais). Mums ir vieglāk ieturēt gavēni, saistībā ar ēdiena ierobežojumiem, nevis pret jūtām, domām un emocijām attiecībā uz savu tuvāko. Tādēļ izskatīsim šodien dažas situācijas, , kurās daudzi atpazīs kaut ko līdzīgu savai situācijai.

Tādēļ sāksim no tā, ka noteiksim, kas ir Naids.

Naidstiek noteikts kā jūtas, kuras izpaužas kā riebums un naidīgums pret  naida objektu (cilvēku, grupu, nedzīvo objektu, parādību). Tiek izsauktas ar kaut kādām darbībām no paša naida objekta un piemītošajām tam īpašībām. Naida objekts tiek uztverts kā esošs pretrunā pārliecībai un nīstošā vērtībām kā arī negatīvi ietekmējot viņa dzīvi, un kā traucēklis apmierināt viņa svarīgās vajadzības. Tiek pavadīts ar „orgasma” apmierināšanu no objekta neveiksmēm un ar ļaunuma novēlējumu viņam, un ar nodomu nodarīt kaitējumu naida objektam.

Tātad, figūra pirmā: „Mīļotā vīramāte, sievasmāte”

Par šo tēmu ir anekdote: „ Gatavojas vīrs iet uz medībām ežus pašaudīt- sievai  apkaklei, sievas mātei  čību zolēm”. Apprecot vai precoties, mēs reti apzināmies, ka saistām sevi ar laulības saitēm, ne tikai ar izredzēto, bet arī AR VISU  partnera ģimeni – t.i. nāksies iemācīties dzīvot ar cilvēkiem, kuri ir dārgi mūsu partnerim, bet diemžēl bieži kļūst par mūsu vieniem no nepatīkamākajiem radiem. Savā praksē es bieži sastopos ar šķiršanos tēmu- vīrs šķiras nevis ar sievu, bet gan ar sievasmāti, vai arī sieva aiziet nevis no vīra, (bet gan no viņa radiniekiem, kuri neliek mierā ar pārmetumiem).

Internets ir pārpildīts ar forumiem, kā tikt galā ar naidu pret vīramāti, un ar anekdotēm par tēmu „mīļotā sievasmāte”. Dotie padomi forumos izraisa garlaicību primitīvā vai sarežģītā realizācijas spēkā- tiek doti padomi uzstādīt ultimātu – „māte vai es!” vai arī tiek piedāvāts uzreiz salasīt čemodānu un aizsūtīt vīru/sievu uz patstāvīgu dzīvi pie vecākiem, bet pašam meklēt „ne mammas dēla/ meitas” variantu. Trešā padomu kategorija piedāvā „pēc bībeles iemīlēt ienaidnieku kā sevi pašu, jo šis ienaidnieks laida pasaulē un izaudzināja tev sievu/vīru. Padoms ir labs, ekoloģisks attiecībā pret daudz ko, bet nez kāpēc nedarbojas. Kāpēc nestrādā parunāsim nedaudz vēlāk.

Figūra otrā: „Nemīlētā gaida mani pie loga”

Man ir klients, kurš atrodas aktīvā savas otras pusītes meklēšanā un satiekas ar sievieti, kuru sauc „ne mana sapņu sieviete”. Likās, ka viss ir labi. Viss nebūtu tik slikti, tikai reakcija pēc kontakta ar šo sievieti , viņam ir neparasta- negatīva. Pēc katras tikšanās reizes ar šo sievieti, viņš izjūt  spēcīgu aizkaitinājumu. Vienā jaukā brīdī viņš atzina, ka pret draudzeni izjūt naidu, par to ka viņa nav ideāla- no viņa subjektīvā redzes punkta. Pie tam viņš atzīst, ka sieviete ir simpātiska, gādīga, finansiāli neatkarīga, sekss apmierina... Bet turpina kontaktēties. Lūk, tas arī ir svarīgi. Liekas, tas nav radinieks, kuru mēs neizvēlamies. Daudzi, kuri ir saskārušies ar cilvēku, kurš tik stipri kaitina, pēc visiem iztēles punktiem „melnajā sarakstā”, vienkārši izdzēstu viņa telefona numuru, un ar vieglu sirdi aizmirstu, kā viņu sauc. It īpaši, ja runa ir par nemīlamu  sievieti.

Tiek uzdots likumsakarīgs jautājums: Kāpēc  man vajag tā „cepties” pēc paša  labās gribas? Kādēļ manā aktīvo kontaktu sarakstā ir   „ne mani” cilvēki? Uz šo jautājumi atbildi pacentīsimies saņemt vēlāk.

Figūra trešā: „Odiozas personības vai „Psihopāti atpūtā”

Pēc latīņu valodas „viens” (odi) nozīmē „ienīstu”. Tādā veidā odiozs personāžs- tas ir tāds cilvēks, kurš var viegli izsaukt naidu uz apkārtējiem no viņa sociālajām grupām. Uz ielām un interneta plašumos var sastapt lielu skaitu odiozu personību. Tie, kuri ne tā ģērbjas, tie, kuri ne  tam tērē savu naudu, tie kuri ne tā uzvedas, tie kuri ne tā domā. Ar vienu vārdu sakot – "frīki".

Kā piemēru var paņemt jauno cilvēku. Viņš izdūra ausī caurumu un ielika auskaru, kurš līdzīgs ritenim, kurš izstaipa viņam auss ļipiņu. Tipiskais "frīks". Ienīst viņu ir viena bauda... Kurš teiks kaut ko pret?

Tad mēs izjūtam steidzamu vajadzību atbrīvoties no uzkrātā naida, sākam to pārlikt uz nevainīgiem cilvēkiem. Mums vienmēr ir izvēle, kontaktēties vai nekontaktēties „ne ar  savējiem cilvēkiem” ar tiem , kuri nedod mums neko noderīgu emocionālajā ziņā vai pieredzē. Kādēļ mums „ne savējie” cilvēki, kāpēc mēs neaizejam malā , bet turpinām kontaktēties ar tiem, kuri mūs tik ļoti kaitina, un pat izsauc naidu?

Kāpēc mēs esam pierakstījušies dažādās  „ne mūsu” grupās sociālajos tīklos, un regulāri lasām šo grupu jaunumus, pamatojot: „ir nu gan idioti”.

Kādēļ mēs pastāvīgi klausāmies „ne mūsu” radiostacijas, mūziku un ziņas, kas mūs tik ļoti kaitina vai arī lasām „ne mūsu” avīzes.

Kādēļ mēs skatāmies „ne mūsu” ziņas, saspļaudot grīdu apkārt krēslam?

Kādēļ mēs pievēršam uzmanību visam „ne mūsu”, atrodoties uz ielas, transportā, darbā, internetā.?

Kādēļ mēs plaši sadarbojamies ar „ne tiem cilvēkiem”, pat dāsni „barojam” ar savām „dāvanām” gan emocionālajām ,gan materiālajām? 

Atbilde Jūs šokēs. Tāpēc, ka mēs izjūtam ATKARĪBU no visiem šiem cilvēkiem, līdzīgi kā no narkotiku atkarības. Tā ir cita atkarība. Mēs izjūtam atkarību no – naida jūtām, un iespēju nesodīti izjust visu noliedzošo emociju spektru...

Prīkvels, kas skaidro trūkstošo:

Droši vien 99% no visiem mums – piedzima un izauga ne ideālā (no psihoterapijas redzes punkta) ģimenē. Visiem no mums ir pretenzijas pret mammu, tēti, vecmammu, patēvu, māsu, brāli par emocionāli smagu bērnību, par attiecībām ar mammu, kuru mēs  nepriecējam, bet iztukšojam ar savām problēmām un neatbilstību  viņas priekšstatiem par labu meitu/dēlu. Daudziem ir subjektīva sajūta, ka neesi vēlams bērns - „laulības upuris un dzimšana ne  pēc mīlestībās, bet gan pēc pienākuma vai arī dzemdējot neplānotu bērnu. Turklāt bieži vien, paliek daudz atmiņu visas bērnības garumā ,  par patstāvīgi konfliktējošiem un nemīlošiem viens otru mammu un tēti, kā arī atmiņas par ne ideālu vecāku laulību, ar daudz ko „saindējot” bērnības gadus, pie tam, pieaugot mūsu personīgie bērni, palielina mūsu trauksmi („mazi bērni mazas bēdas, lieli bērni lielas problēmas”).

Tagad pateikšu zaimojoši, no sabiedrības stereotipu redzes punkta: Visi mēs dažreiz ienīstam mūsu Ģimeni. Ienīst savu ģimeni – „dumji”. Īpaši „dumji” ir ienīst māti vai tēvu. To mums saka sabiedrība, reliģija, kultūra, to mums saka mūsu Virs-Es, tā psihes daļa, kura tiek veidota pamatojoties uz kultūras normām un aizliegumiem, iemācītiem bērnībā. Vienīgais to Nesaka psihoterapija- bet vai daudziem ir psihoterapijas pieredze? Turklāt bieži uz to ir balstīta psihoanalīze- palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar nomāktu naidu pret saviem tuviniekiem  un, pirmkārt pret vecākiem. Tāpat arī grēksūdzes mērķis ir palīdzēt apzināties un tikt vaļā no negatīvajām emocijām, kuras traucē izjust mīlestību.

Mēs dzīvojām tā, vācot kā krelles uz diega, savas emocijas. Emocijas, kuras diskomforta situācijās mums VAJAG izjust, pārdzīvot, apzināties, nekur nepazūd. Ietekmējoties no stereotipiem , mēs nevaram sev atzīties tajā, ka mēs paveicam tādu „baisu un nepieklājīgu grēku”- izjūtam negatīvas emocijas (tajā skaitā arī naidu) attiecībā pret kaut ko „Svētu”. 

Tad mēs paveicam tradicionālu un  jau Freida atklātu pārnesumu:

Sākam sodīt (ienīst) kādu citu, ko ienīst, nosacīti runājot, „gandrīz ka var”. Kad mums izmisīgi un no visas sirds ir nepieciešams izgāzt visu savu sakrājušos  naidu, neriskējot kļūt par „nelieti”, mēs izvēlamies objektu uz kuru izgāžam savas dusmas un naidu (uz līdzīgiem cilvēkiem, dzīvniekiem, partijām, reliģijām, īpašumiem, nacionalitātēm), pret naidu kuram neiebilst mūsu Virs-Es un kultūra. Tajā pašā laikā saglabājot savu Es.

Notiek vēl arī savādāk. Vēl vairāk bēdīgāk un briesmīgāk. Visbiežāk neizgāzto naidu uz māti vai pārējiem, mēs uzgrūžam paši  sev. Tad cilvēks neapzināti sāk uzskatīt sevi – par grēcīgu, sliktu. Tad sāk ienīst un sagraut sevi ar alkoholu,  narkotikām , azartspēlēm,ēšanas traucējumiem – bulīmiju un anoreksiju, ar suicidālu uzvedību, depresiju un vainas izjūtu.

Arī dzīvē tas var realizēties tādā veidā, ka šis cilvēks būs „paibērniņš” viņš uzkrauj  sev sviešus pienākumus, viņš tos izpildīs godprātīgi un piekritīs katram, kurš būs gatavs ļaunprātīgi kritizēt – skolā  skolotājiem,  psihoterapeitam,  jebkuram citam. To sauc par morālo sevis nicināšanu. Šāds cilvēks izvēlas vissliktāko daļu no esošajām: „Vardarbīgs vīrs un alkoholiķis, vai arī paklīdusi sieva nākotnē? Ak, tas ir priekš manis. Ir jums vēl kāds netīrs darbs? Dodiet man to visu".

Diemžēl sabiedrībai, kas cīnās par varu un vadošās partijas resursiem, ir nepieciešami bezmaksas kareivji, kuri izjūt tīru neatdalītu naidu un vajadzību izgrūst šo naidu... Par tādiem bezmaksas kareivjiem kļūst tie, kuri neapzinās – kuru patiesībā viņš ienīst...  Tādēļ ir tik viegli sagrūst  pieri pret pieri mūsu mazajā Latvijā, un novērst mūsu uzmanību no reālajām problēmām...

Nobeigums

Es Jums nevaru iedot recepti , kas Jums nekavējoties palīdzēs uzvarēt nelokāmo naidu. Tas man prasītu sākt citēt Evaņģēliju, baznīcas tēvu darbu, Vēdas un citu reliģisko literatūru. Es vienkārši ar lukturi apgaismoju tumšu stūri, kur notiek nepatīkama kustība. Ar dažām domām tomēr padalīšos:

1. Katrs cilvēks, kurš dotajā brīdī ir blakus tas ir Pastnieks. Viņš nāk tādēļ, lai kaut ko iemācītu, lai Jūs saņemtu SAVU individuālo dzīves pieredzi. Pamēģiniet izprast to vēstījumu, kuru Jums nes šis cilvēks.

2. Tāpat arī ir parasts un praktisks veids abstrahēties no kairinātāja. Piemēram, iztēlojieties ūdenskritumu. Milzīga ūdens strūkla trokšņo un līst no kalna. Ko var ieraudzīt aiz tādas ūdens sienas? Neko.. lūk, iztēlojieties ūdenskritumu starp sevi un kairinātāju, kad kairinošais objekts atrodas blakus Jums. Tāpat Jūs varat iztēloties milzīgu violetu glāzi un kad kairinošais objekts parādās neīstajā laikā , iedomājieties, ka jūs uzģērbjat violeto glāzi un atrodaties pilnīgā klusumā. Protams, Jums viss kļūst violets. Tieši no šī vingrinājuma radās frāze: „mans viss ir violets”.

3. Ir vēl viena interesanta doma: kamēr jūs ienīstat, dusmojieties un apvainojaties, Jūs traucējat Karmai panākt pāridarītāju. Nestāviet Karmas ceļā. Palaidiet vaļā situāciju, paejiet malā kā aikido.  Karma panāks to ļoti ātri.

4. Ja cilvēku naids aptver regulāri, un viņš ar to nevar tikt galā – tas ne pie kā laba nenovedīs. Tādēļ ar naidu tāpat kā ar citām negatīvajām emocijām jāmācās tikt galā, savādāk var smagi saslimt, nerunājot par to, ka naids mums liek skatīties uz pasauli caur melnām brillēm. Atcerieties mums ir izvēle kā reaģēt uz provokāciju – nervozēt, ienīst, un ieriebt vai palikt neievainojamam, mierīgam un nesagraut sevi. (skat. parunu sākumā)

Ja raksta tēma Jums likās aktuāla, vērsieties pēc palīdzības psiholoģiskajā centrā „Valentia”, telefons 29165338 (ģimenes psihoterapeits Tatjana –Vidavska Rusnaka), tel. 29637681(psihologs konsultants Nadežda Olehnoviča).
Прочитано: 593





Поделится ->







lv LV rus RUS

УСЛУГИ


img

 



 

Новости Даугавпилса Grani.lv