Прочитать инструкцию

Исполнение желания

Техники исполнения желания

Фото для визуализации

Аудио медитации

Видео материалы

Книги и статьи

Аудио книги

Достижение финансового благополучия

Техники достижения финансового благополучия

Фото для визуализации

Книги и статьи

Аудио книги

Достижение цели

Техники достижения цели

Фото для визуализации цели

Книги и статьи

Эмоциональное равновесие и здоровье

Техники достижения радости и счастья

Оранжевая терапия

Музыка для релаксации

Минутка расслабления

Тесты

Видео материалы

Книги об эмоциональном здоровье

Мандалы

Дельфинотерапия (фото)

Дельфинотерапия (видео)

Анималотерапия (фото)

Семья

Супружеская отношения

Детские проблемы

Подрастковые проблемы

Шизофрения. Информация для родственников

Кризисы и семья

Успех, карьера, профессия

Советы и методы для успешного поиска работы и подготовки к интервью

Профессиональное сгорание

Видео материалы

Книги и статьи

- Книги и статьи по теме

Аудио книги

Школа управления судьбой

Самопознание

Коучинг

О Жизни...











 



Mājas mīluļi- ģimenes locekļi vai ģimenes ārsti?




Viens no pašiem brīnišķīgākajiem atklājumiem, kurš radies daudzu pētījumu rezultātā ir mājdzīvnieku pozitīvā loma mūsu dzīvē, un lielā ,mērā tie palīdz noņemt stresu. Vienkārši glāsts vai spēle ar savu mīluli, tas var būt, suns, kaķis, kāmis, kanārijputniņš stimulē nomierinošu ķimikāliju izdali mūsu smadzenēs un palīdz mums atslābināties. Vērojot zivis akvārijā, tās rada nomierinošu iedarbību. Nomierinošais efekts no mājdzīvniekiem ir tik iedarbīgs, ka ārsti saviem pacientiem iesaka ikdienas spēlēties ar saviem mīluļiem ārstniecības nolūkos. Spēle ar saviem mīluļiem 15 minūšu garumā – tas ir lielisks veids kā noņemt sasprindzinājumu pēc smagas darba dienas.

Saiknei starp dzīvnieku un cilvēku ir ļoti senas saknes. Ir divu veidu attieksme pret dzīvnieku: mājas mīluļu „cilvēciska attieksme”, kuri dzīvo mājās un kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli un dzīvnieki kuri dzīvo pagalmā, un kuri ir cilvēku ekspluatācijas objekts. Tādu attieksmi pret dzīvniekiem var nosaukt par „necilvēcisku”- kā pret mehānismiem. Šodien nerunāsim par skumjo, kaut arī šis raksts ir rakstīts ar domu, ne tikai , lai sniegtu skaidrāku priekšstatu par attiecībām ar mājdzīvnieku, bet arī  manīt attieksmi pret mūsu jaunākajiem brāļiem vispār.

Novērojot attiecības starp dzīvnieka īpašnieku un pašu dzīvnieku, tas mudināja uzrakstīt rakstu par šo tēmu, jau sen nelika mieru kaut kur izlasītā ideja, ka „veselās” ģimenēs mājdzīvnieki nav vajadzīgi, mājdzīvnieka esamība liecina par ģimenes kā sistēmas  nepilnvērtīgu funkcionalitāti. Tādēļ mēģināsim noskaidrot, kādu lomu spēlē mājdzīvnieki mūsu dzīvē, un kādas trūkstošās funkcijas tie pilda.

Vai var nemīlēt savus mājdzīvniekus? Laikam jau nē. Kaut arī morālos kropļus var sastapt, kuri paņem mājdzīvnieku nerūpējas par to, vai pat ņirgājas, saņemot no tā kaut kādu nesaprotamu prieku, mokot dzīvnieku. Vairums dzīvnieku īpašnieku, savu mīluli uztver kā pilnvērtīgu ģimenes locekli, piešķirot tam cilvēciskas īpašības.

Tam ir pamatojums: tikai dzīvnieki vienmēr ir uzticīgi, un viņiem ir vienalga kāds ir Jūsu sociālais un materiālais stāvoklis, Jūs esat skaisti vai nē. Viņi nekad Jūs nekritizēs, viņi ir vienīgie, kuri saprot Jūs tādus, kādi Jūs esat.

Komunikācija ar dzīvniekiem ir emocionāli droša un prognozējama – mēs zinām , ka mīļais suns mūs gaida no darba, un kad mēs atveram durvis, skries mūs satikt, luncinot ar asti. Mūsu kaķi iemācās dzīvot pēc mūsu plāna, un tāpat kā suņi ļoti skumst, kad mēs aizkavējamies darbā, vai arī aizbraucam atvaļinājumā, pametot tos. Mums liekas , ka tie saprot mūs, mēs jūtam viņu pateicību un simpātijas pret mums.

Par cik mēs apveltam mājdzīvniekus ar cilvēciskajām īpašībām, viņi ieņem savu nišu ģimenes attiecību sistēmā. Ģimenei kā jebkurai sistēmai ir divas pretējās tendences. Tendence attīstībai (tas īpaši ir redzams ģimenēs ar bērniem, kur patstāvīgi notiek izmaiņas un  pāreja no vienas attīstības posma uz citu). Un tendence saglabāt jau esošo, tā teikt status quo, tas ir saglabāt iekšējo līdzsvaru un stabilitāti. Neatkarīgi no tā kādā attīstības stadijā mājas mīluļi nonāk ģimenē, tie iekļaujas tajā ciklā, un izpilda atbalstošo lomu un palīdz vieglāk tikt galā ar tām grūtībām ar kurām ģimenei jātiek galā.

Periodā, kad ģimenē pieaug pusaudzis, kuram ir nepieciešams nodalīties no vecākiem, lai sagatavotos noteiktam periodam, un mājās mīlulis šajā periodā aizvieto bērnu. Mājas mīluļi it kā aizvieto aizejošo pusaudzi, un uzņemas bērna lomu. Īpaši tajās ģimenēs, kurām ir smagi tikt galā ar savu bērnu pieaugšanu, pieaugušie vēršas pie mājas mīluļa: „tu esi mans dēliņš, meitiņa” vai „ej tētis no dara pārnāca”, jāatzīmē ir tas, ka bērns  savu kaķi vai suni nekad nesauc par brāli/māsu vai par mammu/tēti. To dara tikai vecāki, kuriem izveidojas kaut kāds emocionāls vakuums, bērnu pieaugšanas laikā. Pārslēdzoties uz saviem mājdzīvniekiem, tādiem vecākiem ir vieglāk „palaist” savus bērnus.

Ģimene, kura sastāv no diviem ģimenes locekļiem, stresa stāvoklī kļūst nestabila un tiecas iegūt trešo elementu: bērnu , mīļāko, mājdzīvnieku. Piemēram ģimenē riest kaut kāda problēma vai pat šķiršanās, un tad sieva dzemdē bērnu („cementē laulību”) vai arī kādam ir dēka ārpus laulības (dažreiz šie notikumi notiek vienlaicīgi). Pieļausim, ka ģimenē notiek konflikts, un vīrs lai nekliegtu uz sievu, var uzkliegt uz kaķa. Vai arī otrādi, mīļais suns atrodoties vienā pusē ar vīru, pret sievu var izrādīt agresiju, slikti klausīt vai neklausīt pavisam. Ir arī tādas ģimenes, kur viens no  sava suņa saimniekiem baidās dzīvnieku, īpaši ja runa iet par agresīvu un īpaši nepieciešamu suņu apmācību. Šajā gadījumā daļa trauksmes no sasprindzinājuma, kuri ir starp laulātajiem, pāriet uz dzīvnieku. Piemēram nevis vīrs izdara agresiju pret sievu, bet gan suns vīra vietā: netieši izrādīta agresija, no vienas puses tomēr ir klāt attiecībās, bet no otras puses nenoved pie atklāta konflikta starp sievu un vīru. Sieva dusmojas uz suni, nevis uz vīru.

Situācijās zaudējot vienu no ģimenes locekļiem, vai arī kāda ģimenes locekļa prombūtne, ģimenes mīlulis izpilda aizvietotāja lomu. Piemēram, ja ģimenei nav bērnu , suns kļūst pilda aizvietotāja lomu , tas kļūst par surogāt-bērnu. Gadījumā , kad tiek zaudēts kāds no ģimenes locekļiem, ģimene tādos gadījumos bieži fokusējas un mājas dzīvnieku un visu savu neizlietoto mīlestību un rūpes, velta savam mājas mīlulim, tādā veidā remdējot sāpes no zaudējuma, brīnoties kā tik ļoti var mīlēt mājdzīvnieku. Mājas mīlulis var arī atrasties laulāto apakšgrupā: pie neprecētajiem( gan vīriešiem, gan sievietēm), šajā gadījumā mājas mīlulis, kā likums, guļ ar saimnieku, ļoti greizsirdīgi attiecas uz partnera parādīšanos saimniekam/saimniecei, var atrieties, sabojājot personīgās „konkurenta” mantas.

Taču paliek neskaidrs jautājums, kāpēc dažas ģimenes iekļauj mājas mīluļus savā ģimenes sistēmā, un kāpēc daži neiekļauj, un dzīvo bez dzīvniekiem. Pētījumi saistībā ar ģimenes attiecībām ļauj noteikt, ka ģimenes , kuras iekļauj mājdzīvniekus savā ģimenes sistēmā, saistās ar ģimenes vēsturi un „senču vēstījumiem”. Piemēram, ģimenē vienmēr ir bijuši dzīvnieki vai otrādi ģimenē nekad nebija dzīvnieku, par cik ģimenē ir ijis kāds kurš bija pret dzīvniekiem, tādēļ nodaloties, cilvēks paņēma mājdzīvnieku pretstatā ģimenes scenārijam. Jebkurā gadījumā uzvedības stratēģija , kura atšķiras no senču uzvedības, nav svarīgi, kā tas tiek formulēts – „kā viņi” vai „ ne tā kā viņi”- ir viena no nefunkcionālas ģimenes pazīmēm. Ir vērts atzīmēt ka bieži mājas mīluļi palīdz ģimenēm tikt galā ar krīzēm vai arī pāriet no viena attīstības posma uz citu. Mājas mīluļi pilda noteiktas funkcijas ģimenē, ieņemot daudz ko līdzīgu, bet atšķiras no cilvēku pozīcijas, jo cilvēka un dzīvnieka attiecībās var eksistēt tādas īpatnības,kuras raksturīgas tikai tādām attiecībām, un neeksistē attiecībām ar cilvēkiem.

Citiem vārdiem sakot, mīliet savus mājas dzīvniekus, lai arī ko Jums neteiktu dažādas teorijas, vairāk laika pavadiet ar saviem mīluļiem, neatkarīgi no viņa piederības, un izbaudiet viņu klātbūtni. Runājiet ar viņiem pakasiet aiz auss. Jūsu dzīvnieks sasildīs Jūs ar savu siltumu, un jūs sajutīsiet ka nemiera sajūta pazudīs. Pat vissaspringtākā diena beigsies uz pozitīvas nots, ja Jūs ļausiet savam sunim vai kaķim priecīgi sagaidīt Jūs , un tie būs priecīgi vienkārši pabūt ar Jums kopā.

Atcerieties dzīvnieki, kuri Jums dzīvo blakus vai pagalmā, ir atkarīgi no Jums, kuriem ir vajadzīgas Jūsu rūpes un tie būs pateicīgi par Jūsu dalību viņu liktenī. Neizmetiet mājas dzīvniekus uz ielas! Nevediet tos uz mežu un nesieniet  pie koka! Labāk aizvediet tos uz patversmi un atstājiet tur! Tāpat varat vienkārši atbraukt un sniegt iespējamo palīdzību pilsētas dzīvnieku patversmei, Daugavpilī, Piekrastes iela 2, telefons : 29572677. 

Ja raksta tēma Jums vai Jūsu tuviniekiem ir aktuāla, ja Jūs pārdzīvojāt bēdas saistībā ar mājdzīvnieka zaudējumu, vērsieties pēc palīdzības psiholoģiskajā centrā „Valentia”, telefons 29165338 (ģimenes psihoterapeits Tatjana Vidavska Rusnaka), tel. 29637681(psihologs konsultants Nadežda Olehnovič). 

Прочитано: 765





Поделится ->







lv LV rus RUS

УСЛУГИ


img


 

 

Новости Даугавпилса Grani.lv